Vašingtona apsūdz Meksiku Ķīnas preču pārkraušanas starpniecībā

Baltā nama tirdzniecības dienestu 2026. gada augusta vidū publicētajā ziņojumā ar nosaukumu lielā pārkraušanas krāpšana identificētas apmēram četrdesmit ekonomikas, kas kalpo par starpniecības punktiem Ķīnas precēm, kurām maina maršrutu, dokumentāciju, iepakojumu vai kuras tiek nedaudz pārveidotas, lai ASV iekļūtu ar citu deklarētu izcelsmi. Meksika tajā ietilpst visvairāk uzraudzītajā grupā kopā ar Kanādu, Eiropas Savienību, Indiju un Japānu, ekonomikām ar lielu eksporta kapacitāti un preferenciālu pieeju ASV tirgum.

Ziņojumā norādīts, ka 2025. gadā no Ķīnas caur Meksiku, Indiju un Vjetnamu pārkrautas preces aptuveni 67 miljardu dolāru vērtībā, kas atbilst aptuveni 28 miljardiem dolāru neiekasētu ASV muitas nodokļu saskaņā ar ziņojuma aplēsēm. Tajā kā iespējamu transporta punktu elektromotoriem un transformatoriem, jutīgām komponentēm ASV rūpniecībai, kas izvietota Milvoki, Klīvlendā, Toledo un Fīniksā, īpaši minēts Guanahuato-Keretaro industriālais koridors.

Problēma ir tarifu atšķirībā: Ķīnas izcelsmes nepreferenciālai precei, ieceļojot ASV, piemēro vidējo nodokli, kas tuvojas 50%, salīdzinot ar gandrīz nulles likmi, ja prece deklarēta kā Meksikas izcelsmes saskaņā ar Ziemeļamerikas nolīgumu. Ziņojumā ierosināts ar mākslīgo intelektu atbalstīts pārbaudes rīks, lai salīdzinātu deklarētos maršrutus, norādīto izcelsmi un Meksikas rūpnīcu faktisko ražošanas kapacitāti. Tas iekļaujas 2026. gadā paredzētās Ziemeļamerikas nolīguma pārskatīšanas kontekstā, kas apšauba Meksikas izcelsmes noteikumu ticamību.

Importētājam, kurš Ķīnas komponentes liek montēt vai apdarināt Meksikā pirms pārsūtīšanas uz ASV, risks vairs nav vien teorētisks: vienkārša pārpakošana vai nenozīmīga pārveide vairs nav pietiekama, lai garantētu Ziemeļamerikas preferenciālo režīmu, un var novest pie pēcpārbaudes, izcelsmes atteikuma un retroaktīviem nodokļiem.