Importa komercrēķins: obligātie rekvizīti muitai

Komercrēķinu izsniedz pārdevējs, rūpnīca vai Ķīnas tirgotājs, pircēja vārdā, pēc tam, kad pārdošana ir noslēgta un prece nosūtīta. Atšķirībā no proformas, tas apliecina reālu darījumu: tajā ir norādīti galīgie daudzumi un cenas, nevis novērtējums.

Ierodoties Eiropas Savienībā, tieši šo dokumentu deklarētājs, pats importētājs vai tā ekspeditors, pievieno muitas deklarācijai, kas iesniegta uz Vienotā administratīvā dokumenta (VAD). Muitas iestādes to izmanto, lai pārbaudītu preču raksturu, deklarēto izcelsmi un, galvenokārt, vērtību, no kuras aprēķina ievedmuitas nodokli un PVN.

Papildus vispārīgajiem rekvizītiem, ko ikvienam rēķinam nosaka PVN regulējums (pilna pārdevēja un pircēja identitāte, rēķina numurs un datums, darījuma apraksts), muitošanai Eiropas Savienībā paredzētam rēķinam jāsatur papildu elementi, kas raksturīgi starptautiskajai tirdzniecībai. Neskaidrs produkta apraksts, vispārīgs formulējums, kas pārņemts no piegādātāja kataloga, ir viens no biežākajiem muitas bloķēšanas iemesliem.

Rēķinam jāsakrīt ar pārējiem sūtījuma dokumentiem, jo īpaši iepakojuma sarakstu un konosamentu vai gaisa kravas pavadzīmi: daudzuma vai vērtības nesakritība starp šiem dokumentiem ir pietiekams iemesls pārbaudei.

Muitas vērtība ir viens no trim importa aplikšanas ar nodokli pīlāriem, līdzās tarifu klasifikācijai un izcelsmei. Standarta metode, tā sauktā darījuma vērtība, izriet no faktiski samaksātās vai maksājamās cenas par precēm, kas pārdotas eksportam uz Eiropas Savienību, kā tā norādīta komercrēķinā. Šo principu nosaka Savienības Muitas kodeksa (Regula (ES) Nr. 952/2013) 70. pants.

Šī cena ne vienmēr ir pietiekama, lai iegūtu galīgo muitas vērtību. 71. pants nosaka pienākumu tai pieskaitīt konkrētus elementus, ja tie vēl nav iekļauti rēķina cenā: pārdošanas komisijas maksas, iepakojumu, transportu un apdrošināšanu līdz ievešanas vietai Savienībā, iekraušanu un pārkraušanu, ar preci saistītas nodevas. 72. pants savukārt ļauj atskaitīt konkrētas izmaksas, kas radušās pēc importēšanas, piemēram, iekšzemes transportu vai montāžu, kas veikta pēc preces saņemšanas.

Izvēlētais Incoterms nosacījums tieši nosaka, kas jāpieskaita. Ar EXW pircējs sedz transportu jau no rūpnīcas: visa kravas pārvadājuma un apdrošināšanas summa līdz Savienības robežai tiek pieskaitīta rēķina cenai, lai iegūtu muitas vērtību. Ar FOB pieskaita tikai galveno jūras vai gaisa transportu un ar to saistīto apdrošināšanu. Ar DDP rēķina cenā jau ir iekļauts transports līdz galamērķim: lielākā daļa korekciju atkrīt, taču importētājam tad jāpārbauda, vai pārdevējs ir skaidri nodalījis transporta daļu pēc ievešanas Savienībā, ko var atskaitīt.

Proformas rēķins ir sagatavošanas dokuments, nosūtīts pirms pārdošanas, kas atgādina rēķinu, taču juridiski nesaista pircēju ar samaksu: tas kalpo, lai formalizētu piedāvājumu, saņemtu iekšēju apstiprinājumu vai bankas garantiju, vai sagatavotu importa licences pieprasījumu. To var mainīt līdz pat galīgā pasūtījuma brīdim.

Komercrēķins savukārt tiek izrakstīts pēc preces nosūtīšanas: tas apliecina, kas patiešām pārdots, un kalpo par grāmatvedības un muitas dokumentu. Proformas izmantošana kā vienīgā apliecinājuma muitošanas brīdī var novest pie atteikuma vai kavēšanās, jo proformai nav galīga rēķina pierādījuma spēka.

Trešais gadījums attiecas uz sūtījumiem bez komercdarījuma, bezmaksas paraugiem, remontam atgrieztām precēm, aizdotam aprīkojumam: piemērotā norāde nav ne komercrēķins, ne proforma, bet dokuments, kas precizē maksājuma neesamību un vērtību, kas noteikta vienīgi muitas mērķiem. Sajaukt to ar proformu ir bieži sastopams bloķēšanas iemesls.

Komercrēķins un iepakojuma saraksts atbilst divām atšķirīgām vajadzībām un nekad neaizstāj viens otru. Rēķinā ir norādītas vērtības: vienības cena, kopējā vērtība, valūta, maksājuma nosacījumi. Iepakojuma sarakstā ir norādīts sūtījuma fiziskais saturs: kolu skaits, neto un bruto svars, izmēri, pozīciju sadalījums pa kastēm.

Abiem dokumentiem jāsakrīt bez izņēmumiem, tām pašām pozīcijām, tiem pašiem kopējiem daudzumiem. Nesakritība starp rēķinā norādīto daudzumu un kolos uzskaitīto daudzumu ir viens no biežākajiem preces fiziskās pārbaudes iemesliem.

Konkrētas kļūdas regulāri atkārtojas Ķīnas importa dokumentācijā, bieži tāpēc, ka rēķinu sagatavo rūpnīca bez zināšanām par Eiropas muitas praksi. To labošana pirms nosūtīšanas maksā dažas vēstuļu apmaiņas; to labošana pēc konteinera ierašanās maksā dienas dīkstāves un uzglabāšanas izmaksas.

Nepietiekama fakturēšana nozīmē deklarēt zemāku vērtību par faktiski samaksāto cenu, lai samazinātu ievedmuitas nodokli un importa PVN. Tā ir krāpšana Savienības Muitas kodeksa izpratnē: deklarētajai vērtībai vienmēr jāatbilst faktiski samaksātajai cenai, ieskaitot pieskaitāmos elementus, neatkarīgi no muitošanai uzrādītā rēķina.

Neprecīzs satura apraksts vai proforma, kas kļūdaini uzrādīta kā galīgas vērtības dokuments, praksē var novest pie šādas nepietiekamas novērtēšanas, apzinātas vai ne. Šāda prakse pat labticīgam importētājam draud ar izvairīto nodokļu piedziņu, naudassodiem un vissmagākajos gadījumos preces konfiskāciju.

Sorva ir starpniecības un tirdzniecības uzņēmums starp Eiropu un Ķīnu, ar ķīniski runājošu komandu Guangzhou un komandu Parīzē. Kad mēs iepērkam preci jūsu vārdā un pārdodam to piegādātu, mēs sagatavojam fakturēšanu, kas saskan ar izvēlēto Incoterms nosacījumu un Eiropas muitas prasīto dokumentāciju, precīzu aprakstu, tarifa kodu, izcelsmi, ar iepakojuma sarakstu saskaņotu vērtību.

Pirms pasūtījuma uzsākšanas mūsu komanda var pārbaudīt rūpnīcas iesniegto rēķinu vai proformu un norādīt uz trūkstošiem vai neskaidriem rekvizītiem, pirms tie kļūst par šķērsli preces saņemšanas brīdī. Plašākam projektam, no piegādātāja izvēles līdz piegādei pie jums, pakalpojums, kas aptver visu procesu, ietver arī šo dokumentu pārbaudi pirms katras nosūtīšanas.